पाँचवें अध्याय की संरचना अनोखी है। प्रत्येक श्लोक के अन्त में एक rhetorical question है, “किमु रोदिषि मानसि सर्व-समम्” (मन! क्यों रोते हो? सब कुछ तो सम है)। यह सम्बोधन अपने ही मन का है, एक तरह की आंतरिक बातचीत, जिसमें वक्ता और श्रोता एक ही व्यक्ति की दो प्रवृत्तियाँ हैं।
शुरुआत “ॐ इति गदितं गगन-समम्” से होती है। ओम् कहा गया है, मगर वो भी गगन-समान है, यानी आकाश की तरह विशाल मगर बिना-आधार। आगे के तीस श्लोक उसी मूल-वाक्य के चारों ओर घूमते हैं। हर श्लोक एक तरह की द्वैत-स्थिति को धीरे-धीरे विघटित करता है, और प्रत्येक के अन्त में वही प्रश्न लौटता है, सब कुछ सम है, तो रोना क्यों?
श्लोक तीस-इक्कीस की पंक्ति विशेष ध्यान-योग्य है, “बहुधा श्रुतयः प्रवदन्ति यतो वियद्-आदि-इदं मृग-तोय-समम्” (श्रुतियाँ कहती हैं, यह आकाश-इत्यादि सब मृग-तृष्णा-समान है)। यह माण्डूक्य उपनिषद् के स्वर का सीधा echo है। दत्तात्रेय वैदिक-शास्त्र के against नहीं हैं, वो उसी के अनुभव-पक्ष को बोल रहे हैं।
“समता” शब्द संस्कृत-दर्शन का एक केन्द्रीय पारिभाषिक है। भगवद् गीता के दूसरे अध्याय के अड़तालीसवें श्लोक में, “समत्वं योग उच्यते” (समता ही योग कहलाती है) पंक्ति इसी अर्थ की ओर इशारा करती है। अवधूत-गीता का पाँचवाँ अध्याय उसी समता को एक भिन्न-कोण से उठाता है, और हर श्लोक के अन्त में “किमु रोदिषि” प्रश्न रख कर पाठक को इसी अनुभव की ओर खींचता है।
32 श्लोक
श्लोक 1ॐ इति गदितं गगनसमं तत्।ह्
न परापरसारविचार इति ।
अविलासविलासनिराकरणं
कथमक्षरबिन्दुसमुच्चरणम् ॥ १॥
oṃ iti gaditaṃ gaganasamaṃ tat।h
na parāparasāravicāra iti ।
avilāsavilāsanirākaraṇaṃ kathamakṣarabindusamuccaraṇam ॥ 1॥
ॐ गगन-समान कहा गया। परा-अपर-सार-विचार नहीं। अ-विलास-विलास निराकरण, अक्षर-बिन्दु-उच्चारण कैसे?
श्लोक 2इति तत्त्वमसिप्रभृतिश्रुतिभिः
प्रतिपादितमात्मनि तत्त्वमसि ।
त्वमुपाधिविवर्जितसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २॥
iti tattvamasiprabhṛtiśrutibhiḥ
pratipāditamātmani tattvamasi ।
tvamupādhivivarjitasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 2॥
तत्त्वमसि-इत्यादि श्रुति से आत्म-तत्त्व प्रतिपादित। उपाधि-वर्जित सर्व-सम, क्यों रोते?
श्लोक 3अध ऊर्ध्वविवर्जितसर्वसमं
बहिरन्तरवर्जितसर्वसमम् ।
यदि चैकविवर्जितसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ३॥
adha ūrdhvavivarjitasarvasamaṃ
bahirantaravarjitasarvasamam ।
yadi caikavivarjitasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 3॥
श्लोक 4न हि कल्पितकल्पविचार इति
न हि कारणकार्यविचार इति ।
पदसन्धिविवर्जितसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ४॥
na hi kalpitakalpavicāra iti
na hi kāraṇakāryavicāra iti ।
padasandhivivarjitasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 4॥
श्लोक 5न हि बोधविबोधसमाधिरिति
न हि देशविदेशसमाधिरिति ।
न हि कालविकालसमाधिरिति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ५॥
na hi bodhavibodhasamādhiriti
na hi deśavideśasamādhiriti ।
na hi kālavikālasamādhiriti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 5॥
श्लोक 6न हि कुम्भनभो न हि कुम्भ इति
न हि जीववपुर्न हि जीव इति ।
न हि कारणकार्यविभाग इति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ६॥
na hi kumbhanabho na hi kumbha iti
na hi jīvavapurna hi jīva iti ।
na hi kāraṇakāryavibhāga iti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 6॥
श्लोक 7इह सर्वनिरन्तरमोक्षपदं
लघुदीर्घविचारविहीन इति ।
न हि वर्तुलकोणविभाग इति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ७॥
iha sarvanirantaramokṣapadaṃ
laghudīrghavicāravihīna iti ।
na hi vartulakoṇavibhāga iti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 7॥
श्लोक 8इह शून्यविशून्यविहीन इति
इह शुद्धविशुद्धविहीन इति ।
इह सर्वविसर्वविहीन इति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ८॥
iha śūnyaviśūnyavihīna iti
iha śuddhaviśuddhavihīna iti ।
iha sarvavisarvavihīna iti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 8॥
श्लोक 9न हि भिन्नविभिन्नविचार इति
बहिरन्तरसन्धिविचार इति ।
अरिमित्रविवर्जितसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ९॥
na hi bhinnavibhinnavicāra iti
bahirantarasandhivicāra iti ।
arimitravivarjitasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 9॥
श्लोक 10न हि शिष्यविशिष्यस्वरूप इति
न चराचरभेदविचार इति ।
इह सर्वनिरन्तरमोक्षपदं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १०॥
na hi śiṣyaviśiṣyasvarūpa iti
na carācarabhedavicāra iti ।
iha sarvanirantaramokṣapadaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 10॥
श्लोक 11ननु रूपविरूपविहीन इति
ननु भिन्नविभिन्नविहीन इति ।
ननु सर्गविसर्गविहीन इति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ११॥
nanu rūpavirūpavihīna iti
nanu bhinnavibhinnavihīna iti ।
nanu sargavisargavihīna iti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 11॥
श्लोक 12न गुणागुणपाशनिबन्ध इति
मृतजीवनकर्म करोमि कथम् ।
इति शुद्धनिरञ्जनसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १२॥
na guṇāguṇapāśanibandha iti
mṛtajīvanakarma karomi katham ।
iti śuddhanirañjanasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 12॥
श्लोक 13इह भावविभावविहीन इति
इह कामविकामविहीन इति ।
इह बोधतमं खलु मोक्षसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १३॥
iha bhāvavibhāvavihīna iti
iha kāmavikāmavihīna iti ।
iha bodhatamaṃ khalu mokṣasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 13॥
श्लोक 14इह तत्त्वनिरन्तरतत्त्वमिति
न हि सन्धिविसन्धिविहीन इति ।
यदि सर्वविवर्जितसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १४॥
iha tattvanirantaratattvamiti
na hi sandhivisandhivihīna iti ।
yadi sarvavivarjitasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 14॥
श्लोक 15अनिकेतकुटी परिवारसमं
इहसङ्गविसङ्गविहीनपरम् ।
इह बोधविबोधविहीनपरं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १५॥
aniketakuṭī parivārasamaṃ
ihasaṅgavisaṅgavihīnaparam ।
iha bodhavibodhavihīnaparaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 15॥
श्लोक 16अविकारविकारमसत्यमिति
अविलक्षविलक्षमसत्यमिति ।
यदि केवलमात्मनि सत्यमिति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १६॥
avikāravikāramasatyamiti
avilakṣavilakṣamasatyamiti ।
yadi kevalamātmani satyamiti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 16॥
श्लोक 17इह सर्वसमं खलु जीव इति
इह सर्वनिरन्तरजीव इति ।
इह केवलनिश्चलजीव इति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १७॥
iha sarvasamaṃ khalu jīva iti
iha sarvanirantarajīva iti ।
iha kevalaniścalajīva iti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 17॥
श्लोक 18अविवेकविवेकमबोध इति
अविकल्पविकल्पमबोध इति ।
यदि चैकनिरन्तरबोध इति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १८॥
avivekavivekamabodha iti
avikalpavikalpamabodha iti ।
yadi caikanirantarabodha iti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 18॥
श्लोक 19न हि मोक्षपदं न हि बन्धपदं
न हि पुण्यपदं न हि पापपदम् ।
न हि पूर्णपदं न हि रिक्तपदं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ १९॥
na hi mokṣapadaṃ na hi bandhapadaṃ
na hi puṇyapadaṃ na hi pāpapadam ।
na hi pūrṇapadaṃ na hi riktapadaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 19॥
मोक्ष-पद नहीं, बन्ध-पद नहीं, पुण्य-पाप-पद नहीं, पूर्ण-रिक्त-पद नहीं। क्यों रोते?
श्लोक 20यदि वर्णविवर्णविहीनसमं
यदि कारणकार्यविहीनसमम् ।
यदिभेदविभेदविहीनसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २०॥
yadi varṇavivarṇavihīnasamaṃ
yadi kāraṇakāryavihīnasamam ।
yadibhedavibhedavihīnasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 20॥
श्लोक 21इह सर्वनिरन्तरसर्वचिते
इह केवलनिश्चलसर्वचिते ।
द्विपदादिविवर्जितसर्वचिते
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २१॥
iha sarvanirantarasarvacite
iha kevalaniścalasarvacite ।
dvipadādivivarjitasarvacite kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 21॥
श्लोक 22अतिसर्वनिरन्तरसर्वगतं
अतिनिर्मलनिश्चलसर्वगतम् ।
दिनरात्रिविवर्जितसर्वगतं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २२॥
atisarvanirantarasarvagataṃ
atinirmalaniścalasarvagatam ।
dinarātrivivarjitasarvagataṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 22॥
श्लोक 23न हि बन्धविबन्धसमागमनं
न हि योगवियोगसमागमनम् ।
न हि तर्कवितर्कसमागमनं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २३॥
na hi bandhavibandhasamāgamanaṃ
na hi yogaviyogasamāgamanam ।
na hi tarkavitarkasamāgamanaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 23॥
श्लोक 24इह कालविकालनिराकरणं
अणुमात्रकृशानुनिराकरणम् ।
न हि केवलसत्यनिराकरणं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २४॥
iha kālavikālanirākaraṇaṃ
aṇumātrakṛśānunirākaraṇam ।
na hi kevalasatyanirākaraṇaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 24॥
श्लोक 25इह देहविदेहविहीन इति
ननु स्वप्नसुषुप्तिविहीनपरम् ।
अभिधानविधानविहीनपरं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २५॥
iha dehavidehavihīna iti
nanu svapnasuṣuptivihīnaparam ।
abhidhānavidhānavihīnaparaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 25॥
श्लोक 26गगनोपमशुद्धविशालसमं
अतिसर्वविवर्जितसर्वसमम् ।
गतसारविसारविकारसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २६॥
gaganopamaśuddhaviśālasamaṃ
atisarvavivarjitasarvasamam ।
gatasāravisāravikārasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 26॥
श्लोक 27इह धर्मविधर्मविरागतर\-
मिह वस्तुविवस्तुविरागतरम् ।
इह कामविकामविरागतरं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २७॥
iha dharmavidharmavirāgatara\-
miha vastuvivastuvirāgataram ।
iha kāmavikāmavirāgataraṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 27॥
श्लोक 28सुखदुःखविवर्जितसर्वसम\-
मिह शोकविशोकविहीनपरम् ।
गुरुशिष्यविवर्जिततत्त्वपरं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २८॥
sukhaduḥkhavivarjitasarvasama\-
miha śokaviśokavihīnaparam ।
guruśiṣyavivarjitatattvaparaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 28॥
श्लोक 29न किलाङ्कुरसारविसार इति
न चलाचलसाम्यविसाम्यमिति ।
अविचारविचारविहीनमिति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ २९॥
na kilāṅkurasāravisāra iti
na calācalasāmyavisāmyamiti ।
avicāravicāravihīnamiti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 29॥
श्लोक 30इह सारसमुच्चयसारमिति ।
कथितं निजभावविभेद इति ।
विषये करणत्वमसत्यमिति
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ३०॥
iha sārasamuccayasāramiti ।
kathitaṃ nijabhāvavibheda iti ।
viṣaye karaṇatvamasatyamiti kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 30॥
श्लोक 31बहुधा श्रुतयः प्रवदन्ति यतो
वियदादिरिदं मृगतोयसमम् ।
यदि चैकनिरन्तरसर्वसमं
किमु रोदिषि मानसि सर्वसमम् ॥ ३१॥
bahudhā śrutayaḥ pravadanti yato
viyadādiridaṃ mṛgatoyasamam ।
yadi caikanirantarasarvasamaṃ kimu rodiṣi mānasi sarvasamam ॥ 31॥
श्रुति-यें बार-बार कहती हैं, यह सब आकाश-इत्यादि मृग-तृष्णा-समान।
श्लोक 32विन्दति विन्दति न हि न हि यत्र
छन्दोलक्षणं न हि न हि तत्र ।
समरसमग्नो भावितपूतः
प्रलपति तत्त्वं परमवधूतः ॥ ३२॥
vindati vindati na hi na hi yatra
chandolakṣaṇaṃ na hi na hi tatra ।
samarasamagno bhāvitapūtaḥ pralapati tattvaṃ paramavadhūtaḥ ॥ 32॥
पाता-नहीं-पाता जहाँ, समरस-मग्न परम-अवधूत प्रलपति।
संगति
“समता” शब्द इस अध्याय का केन्द्र है। समता का सरल अर्थ “बराबरी” लगता है, मगर यहाँ अर्थ ज़्यादा गहरा है, चीज़ों का परस्पर-बराबर होना ही नहीं, बल्कि किसी असली-भेद का स्वयं असम्भव होना। ऊँच-नीच, स्व-पर, शुभ-अशुभ, यह सब प्रवृत्ति-निर्भर हैं, वस्तु-निर्भर नहीं।
श्लोक उन्नीस में एक स्पष्ट list-रूप आती है, “न मोक्ष-पद, न बन्ध-पद, न पुण्य-पद, न पाप-पद, न पूर्ण-पद, न रिक्त-पद”। पारम्परिक धर्म-शास्त्र के सभी मूल पारिभाषिक छोड़ दिए जाते हैं। यह बौद्ध-शून्यवाद से तकनीकी अर्थ में अलग है, क्योंकि यहाँ “शून्य” को भी शून्य कहा गया है।
अध्याय का closing-श्लोक बत्तीस वही signature है जो अध्याय चार के अन्त में थी, “समरस-मग्न भावित-पूत प्रलपति तत्त्वं परम-अवधूत”। अध्याय इसी पंक्ति के साथ शान्त होता है, और छठा अध्याय फिर एक नई शुरुआत के साथ खुलता है।